Satura rādītājs
Krusts, pie kura Jēzus mira, ir grēka mūžīgā apbedījuma vieta. Kad Jēzus nolēma uz Saviem pleciem uzņemties mūsu grēka nastu, Viņš izvēlējās arī uzņemties sodu un mirt, lai cilvēks varētu dzīvot mūžīgi. Cilvēki izvēlējās, lai Jēzus nomirst romiešu nāvē pie krusta, padarot Dieva apsolījuma simbolu par krustu, lai parādītu savu mīlestību pret cilvēci.
Tā kā Jēzus par mums nomira pie krusta, krusts kļūst gan nāves, gan dzīvības simbols visiem, kas izvēlējās pieņemt dāvanu, ka Jēzus mūsu labā uzņemas mūsu sodu. Lai labāk izprastu šo upuri, aplūkosim daudzus dažādus veidus, kā krusts ietekmē dzīvi un ticību. Dziļāka izpratne par krustu palīdzēs jums pilnībā izprast šīs dāvanas lielumu.
Kristiešu citāti par krustu
"Krusts ir pasaules vēstures centrs; Kristus iemiesošanās un mūsu Kunga krustā sišana ir ass, ap kuru griežas visi gadsimtu notikumi. Kristus liecība bija pravietojumu gars, un Jēzus pieaugošais spēks ir vēstures gars." Aleksandrs Maklarens.
"Viņa satriektā sirds sauciens pie krusta: "Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko tie dara," parāda Dieva sirdi pret grēciniekiem." Džons R. Raiss (John R. Rice).
"Kad Kristus cīnījās Kalvārijas kalnā un asiņoja uz tā, Viņa mērķis bija izskaust pašmīlestību un ieaudzināt cilvēku sirdīs Dieva mīlestību. Viena var tikai pieaugt, ja otra samazinās." Valters J. Čantrijs.
"No krusta Dievs apliecina, ka Es tevi mīlu." Billijs Grehems
"Dzīve ir izniekota, ja mēs nesaprotam krusta godību, necienām to kā dārgumu, kas tas ir, un nepieķeramies tam kā visaugstākajai cenai par katru prieku un visdziļākajam mierinājumam visās sāpēs. Tam, kas reiz mums bija muļķība - krustā sistajam Dievam, - jākļūst par mūsu gudrību un spēku, un vienīgo lepnumu šajā pasaulē." Džons Pīpers
"Tikai Kristus Krustā mēs saņemsim spēku, kad būsim bezspēcīgi. Mēs atradīsim spēku, kad būsim vāji. Mēs piedzīvosim cerību, kad mūsu situācija būs bezcerīga. Tikai Krustā ir miers mūsu nemierīgajām sirdīm." Maikls Jusefs (Michael Youssef)
"Mirušam Kristum man jādara viss, bet dzīvs Kristus dara visu manā labā." - Endrjū Murejs (Andrew Murray)
"Visneķītrākais simbols cilvēces vēsturē ir krusts, tomēr savā neglītumā tas joprojām ir visskaistākā liecība par cilvēka cieņu." R. K. Spruls (R. C. Sproul)
"Krusts mums parāda mūsu grēka smagumu, bet tas mums parāda arī neizmērojamo Dieva mīlestību." Billijs Greiems.
"1 krusts + 3 naglas = 4givin."
"Pestīšana nāk caur krustu un krustā sisto Kristu." Endrjū Mūrrejs (Andrew Murray)
"Tas briesmīgi sagroza krusta nozīmi, kad mūsdienu pašcieņas pravieši saka, ka krusts ir liecība par manu bezgalīgo vērtību. Bībeles skatījums ir tāds, ka krusts ir liecība par Dieva godības bezgalīgo vērtību un liecība par manas lepnības grēka bezgalību." Džons Pipers (John Piper)
"Ilgstoša uzvara nekad nevar tikt atdalīta no ilgstošas nostāšanās uz krusta pamata." Straudzis Nī (Watchman Nee)
"Pie krusta visspilgtāk izpaužas gan Dieva likums, gan Dieva žēlastība, tur tiek pagodināts gan Viņa taisnīgums, gan Viņa žēlsirdība. Bet pie krusta mēs esam arī visvairāk pazemoti. Pie krusta mēs atzīstam Dievam un paši sev, ka mēs nekādi nevaram nopelnīt vai nopelnīt savu pestīšanu." Džerijs Bridžess.
Ko Bībele saka par krustu?
Pāvils Jaunajā Derībā krustu piemin daudzas reizes, daudzās vēstulēs ticīgajiem minot Jēzus upuri. Dažos atbilstošos pantos Vēstulē kolosiešiem ir izskaidrots Kristus upura nodoms. Vēstulē kolosiešiem 1:20 ir teikts: "un caur Viņu samierināt ar Sevi visu, kas ir uz zemes vai debesīs, ar Viņa krusta asinīm ir samierinājis." Vēlāk Vēstulē kolosiešiem 2:14,Pāvils saka: "Viņš ir atcēlis pret mums naidīgo parāda apliecību, kas sastāv no spriedumiem, un Viņš to ir noņēmis no ceļa, piesists pie krusta."
Vēstulē Filipiešiem 2:5-8 Pāvils daiļrunīgi stāsta par krusta mērķi, sakot: "Esiet tādi paši, kādi bijāt Kristū Jēzū, kurš, kā Viņš jau eksistēja Dieva veidā, neuzskatīja, ka līdzība ar Dievu ir kaut kas, kas būtu satverams, bet iztukšojās. līdz kas pieņem kalpa veidu. un piedzimis cilvēku līdzībā. Un, atrodoties cilvēka izskatā, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei - nāvei pie krusta." Visi šie panti parāda, ka krusta nolūks bija kalpot par grēka apbedīšanas vietu.
1. Kol.1:20 "un caur Viņu samierināt ar Sevi visu, gan zemes, gan debesu lietas, darīdams mieru caur Savām asinīm, kas izlietas pie krusta."
2. Kol.2:14 "Viņš ir "izdzēsis prasību rakstus, kas bija pret mums, kas bija pret mums, un Viņš tos ir noņēmis no ceļa, pie krusta tos pie nagiem piesists"."
3. 1. Korintiešiem 1:17 "Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet sludināt Evaņģēliju, un ne ar daiļrunīgiem gudrības vārdiem, lai Kristus krusts netiktu iztukšots no sava spēka."
4. Filipiešiem 2:5-8 "Savās attiecībās cits ar citu esiet tādi paši, kā Kristus Jēzus, 6 kas, būdams pēc savas būtības Dievs, līdzību ar Dievu neuzskatīja par kaut ko, ko varētu izmantot savā labā, 7 bet pats sevi padarīja par nieku, pieņemdams kalpa dabu un kļūdams līdzīgs cilvēkam. 8 Un, atrodoties cilvēka izskatā, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs, laināvi - pat nāvi pie krusta!"
5. Gal.5:11 "Brāļi un māsas, ja es joprojām sludinu apgraizīšanu, kāpēc mani vēl vajā? Tādā gadījumā krusta pārkāpums ir atcelts."
6. Jāņa 19:17-19: "Nesdams savu krustu, Viņš izgāja uz galvaskausa vietu (ko aramiešu valodā sauc Golgāta). 18 Tur Viņu krustā piesita, un ar Viņu vēl divus citus - pa vienam katrā pusē un Jēzu vidū. 19 Pilāts bija sagatavojis un pie krusta piestiprinājis uzrakstu: "Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš." Tas skanēja šādi: "Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš."
Kāda ir krusta nozīme Bībelē?
Ja Jēzum krusts bija fiziska nāves vieta, tad grēkam tas kļuva par garīgu nāves vietu. Tagad krusts simbolizē pestīšanu, jo Kristus mira uz krusta, lai glābtu mūs no grēka soda. Pirms Jēzus vienkārša forma nozīmēja nāvi, jo tas bija parasts sods gan romiešiem, gan grieķiem. Tagad krusts sniedz cerību kā mīlestības simbols un Dieva turēts apsolījums.izpirkšana.
Jau 1. Mozus 3:15 Dievs apsola glābēju, kuru Viņš atnesa pie krusta. Vēl pirms savas krusta nāves Jēzus sacīja saviem mācekļiem: "Un kas neņem savu krustu un neseko man pakaļ, tas nav manis cienīgs. Kas savu dzīvību ir atradis, tas to pazaudēs, bet kas savu dzīvību ir pazaudējis manis dēļ, tas to atradīs." Jēzus mums dāvāja dzīvību, pazaudējot savu, parādot visvairākneticama mīlestība ir iespējama: "Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ka kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem" (Jņ.ev.15.13).
7. 1.Pēt.2:24 "Viņš pats nesa mūsu grēkus" savā miesā pie krusta, lai mēs varētu mirt grēkiem un dzīvot taisnībai; "ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti."
Skatīt arī: 50 episki Bībeles panti par spontāno abortu (Palīdzība grūtniecības zaudēšanas gadījumā)8. Ebrejiem 12:2 "pievēršot mūsu acis Jēzum, ticības aizsācējam un pilnveidotājam, Viņš prieka dēļ, kas Viņam dots, izcieta krustu, apkaunojot tā kaunu, un apsēdās pie Dieva troņa labās rokas".
9. Jesajas 53:4-5: "Viņš, protams, uzņēmās mūsu sāpes un nesa mūsu ciešanas, bet mēs Viņu uzskatījām par Dieva sodītu, Viņa sistu un nomocītu. 5 Bet Viņš tika caurdurts mūsu pārkāpumu dēļ, Viņš tika satriekts mūsu netaisnību dēļ; sods, kas mums nesa mieru, bija uz Viņa, un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti."
10. Jāņa 1:29 "Nākamajā dienā viņš redzēja Jēzu, kas nāca viņam pretī, un sacīja: "Lūk, Dieva Jērs, kas atņem pasaules grēku!"
11. Jāņa 19:30 "Kad Jēzus bija saņēmis skābo vīnu, Viņš sacīja: "Tas ir pabeigts!" Un, noliecis galvu, atdeva savu garu."
12. Marka 10:45 "Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkuma maksu par daudziem."
Vai Jēzus tika sists krustā vai uz mieta?
Jēzus tika sists krustā, nevis uz mieta, tomēr neatkarīgi no tā, vai uz krusta vai mieta, mērķis paliek nemainīgs - Viņš mira par mūsu grēkiem. Visas četras apustuļu grāmatas sniedz liecības par Jēzus nāves ierīci. Mateja evaņģēlijā ļaudis virs Viņa galvas liek: "Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš", kas liek domāt, ka tur bija krusta sija, tā pati sija, ko nesa Jēzus.
Turklāt pūlis īpaši saka Jēzum, lai Viņš nokāpj no krusta, ja Viņš ir Dieva Dēls. Lai gan pirms Kristus bija četras krusta formas, ko izmantoja krustā sišanai, un, kura no tām tika izmantota Jēzum, vienmēr var būt neskaidra. Grieķu vārds "krusts" ir stauros un tulko kā "smailu mietu vai bāli" (Elwell, 309), kas atstāj zināmu interpretācijas brīvību. Romieši izmantoja vairākas krustu formas, tostarp stabu, mietu un apgrieztu krustu, un pat Svētā Andreja krustu, kas bija veidots kā X forma.
Citi Bībeles panti piešķir lielāku ticamību tradicionālajam krustam, kas sastopams gandrīz visā kristīgajā simbolismā. 20. nodaļā Jāņa evaņģēlijā Toms teica, ka neticēs, ka ir redzējis Jēzu, ja vien nespēs iedzīt naglu caurumus Jēzus rokās, un naglas tika izmantotas nevis mietim vai stabam, bet gan krustam, lai turētu izstieptas rokas. Neatkarīgi no tā, kādā versijā Jēzus bija uz krusta, Viņš bija uz tā, lai mirtu ar nolūku parizpirkšana.
13. Ap.d.5:30: "Mūsu senču Dievs uzmodināja Jēzu no mirušajiem, kuru jūs nogalinājāt, uzliekot Viņu pie krusta."
14. Mt.ev.27:32 "Kad tie izgāja, tie atrada kādu vīru no Kirēnas, vārdā Sīmani. Viņi piespieda šo vīru nest savu krustu."
15. Mt.ev.27:40 "Paskaties tagad uz sevi!" viņi kliedza uz Viņu. "Tu teici, ka trīs dienās nojauksi Templi un atjaunosi to. Nu tad, ja Tu esi Dieva Dēls, glāb sevi un nāc no krusta!"
Krusta nozīme
Visa Bībeles Vecā Derība ved uz Jauno Derību, lai novestu pie Jēzus Kristus un Viņa krusta nāves par cilvēku izpirkšanu. Vecajā Derībā mēs redzam divus galvenos faktorus - grēcīgus cilvēkus, kuri nespēj ievērot Bauslību (desmit baušļus), kā arī ģenealoģiju un pravietojumus, kas noved pie viena cilvēka - Jēzus. Viss, kas bija pirms tam, ved uz Jēzu. Dievs nekad nav atstājis Savus dārgos cilvēkus.Vispirms Viņš bija kopā ar mums uz zemes, pēc tam Viņš sūtīja Savu Dēlu, kam sekoja Svētais Gars, lai vadītu mūs un uzturētu mūsu saikni ar Trīsvienību.
Visi šie faktori noved pie krusta nozīmes. Bez krusta mēs esam iestrēguši, lai uzņemtos sodu par saviem grēkiem. "Jo grēka alga ir nāve, bet Dieva žēlīgā dāvana ir mūžīgā dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā." Ja Jēzus nebūtu miris pie krusta, mums būtu jāmirst, lai tiktu izlietas asinis mūsu grēku segšanai. Jēzus asinis spēja nosegt visus mūsu grēkus, jo Viņš tikabez grēka.
Tagad tā vietā, lai krusts simbolizētu nāvi, tas simbolizē izpirkšanu un mīlestību. Krusts kļuva par vislielāko upuri un mīlestības stāstu, kāds jebkad ir bijis, par dāvanu no Radītāja. Tikai ar krustu mēs varam dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu, jo Jēzus piepildīja Bauslību un radīja veidu, kā cilvēks var būt Dieva klātbūtnē pat ar savu grēcīgo dabu.
16. 1. Korintiešiem 1:18 "Jo tiem, kas iet pazušanā, krusta vēsts ir muļķība, bet mums, kas topam pestīti, tā ir Dieva spēks."
17. Efeziešiem 2:16 "un vienā miesā abas samierināt ar Dievu caur krustu, ar ko Viņš ir nonāvējis viņu naidīgumu."
18. Vēstulē galatiešiem 3:13-14 "Bet Kristus mūs ir izglābis no bauslības pasludinātā lāsta. Viņš, karājoties pie krusta, uzņēmās uz sevi lāstu par mūsu pārkāpumiem. Jo Svētajos Rakstos ir rakstīts: "Nolādēts ir ikviens, kas karājas pie koka." 14 Caur Kristu Jēzu Dievs ir svētījis pagānus ar to pašu svētību, ko Viņš apsolīja Ābrahamam, lai mēs, ticīgie, saņemtuapsolīto Svēto Garu caur ticību."
19. Rom.3:23-24 "jo visi ir grēkojuši un trūkst Dieva godības, 24 bet visi tiek attaisnoti no Viņa žēlastības, pateicoties pestīšanai, kas nāk caur Kristu Jēzu."
20. 1. Korintiešiem 15:3-4 "Jo to, ko es esmu saņēmis, es jums nodevu kā svarīgāko: ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem saskaņā ar Rakstiem, 4 ka Viņš tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlies saskaņā ar Rakstiem."
21. Rom.6:23 "Jo grēka alga ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā."
22. Vēstulē romiešiem 5:21: "lai tāpat kā grēks valdīja nāvē, tā arī žēlastība valdītu caur taisnību un atnestu mūžīgo dzīvību caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu."
23. Rom.4:25 "Viņš tika nodots nāvei mūsu grēku dēļ un tika uzmodināts dzīvībai mūsu attaisnošanai."
24. Vēstulē galatiešiem 2:16: "Bet mēs zinām, ka cilvēks netiek attaisnots[a] ar bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, tādēļ arī mēs esam ticējuši Kristum Jēzum, lai tiktu attaisnoti ticībā Kristum, nevis ar bauslības darbiem, jo ar bauslības darbiem neviens netiks attaisnots."
Trīsvienība un krusts
Jņ.ev.10:30 Jēzus drosmīgi paziņoja: "Es un Tēvs esam viens." Jā, Viņš pieņēma cilvēka veidolu, piedzimstot sievietei un dzīvojot mirstīgā miesā, taču Viņš nebija viens. Lai gan nomira tikai Viņa miesa, Dievs un Svētais Gars Viņu nepameta, bet visu laiku bija blakus. Tā kā trīs ir viens, Dievs un Svētais Gars ir dievišķi, nevis materiālie. Būtībā pie krusta Trīsvienība netika pārrauta.Dievs neatstāja Jēzu, nedz arī Svētais Gars. Tomēr viņi nebija miesā un bija tur garā.
Daudzi cilvēki uzskata, ka tad, kad Jēzus pie krusta sacīja: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?" Tas bija pierādījums tam, ka Dievs Viņu bija atstājis, lai Viņš mirtu viens, taču patiesībā ir gluži pretēji. Jēzus uzņēmās mūsu sodu un kļuva viens no mums, lai uzņemtos mūsu nāvi. Tāpat Viņš ņēma vārdus no mūsu mutēm. Vai mēs nejautājam Dievam, kāpēc es esmu viens? Kāpēc Tu neesi šeit man? Viņa paziņojums ļāva cilvēciskajai dabai.šaubas par Dievu un ticības trūkums, lai kopā ar grēku mirtu kopā ar Viņu.
Turklāt šis pants sasaucas ar 22. psalmu kā tiešs citāts, kas ļauj Jēzum piepildīt vēl vienu pravietojumu. Kamēr Jēzus miesā atradās uz krusta, Dievs atdeva Savu Dēlu, lai Viņš dotos uz nāvi, un palika ar Viņu, kamēr Gars darbojās Jēzū, lai, pielietojot Garu, dotu Viņam spēku. Viņi ir komanda, un katram ir sava īpaša loma.
25. Jesajas 9:6 "Jo mums bērns ir dzimis, mums dēls ir dots, un valdība būs uz Viņa pleciem, un Viņa vārds būs brīnišķīgs Aizstāvis, varens Dievs, mūžīgais Tēvs, miera Kungs."
26. Jņ.ev.10:30: "Es un Tēvs esam viens."
27. 1.Jņ.ev.3:16 "No tā mēs pazīstam mīlestību, ka Viņš ir atdevis Savu dzīvību par mums, un mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem un māsām."
Skatīt arī: 15 labākie projektori baznīcām (Izmantojamie projektori)Bībeles panti par Jēzus nāvi pie krusta
Matejs stāsta par Jēzus nāvi pie krusta, tam seko Marks, Lūka un Jānis. Katrs stāstījums sākas ar to, ka Jūda nodod Jēzu un nosūta viņu pie pārvaldnieka Pilāta ar apsūdzību, ka Jēzus uzdodas par jūdu ķēniņu. Pilāts nomazgā rokas, atstājot lēmumu par Jēzus tiesāšanu jūdu ziņā, kuri izvēlas sist Jēzu krustā.
Jēzus nāves prāta aina rāda šausmu un naida ainu pret patiesību. Kad lēmums stājās spēkā, ļaudis pavēlēja sist Jēzu ar ierīci ar vairākām virvēm, no kurām katra beidzās ar asu priekšmetu. Viņa āda tika nodīrāta, vēl pirms Viņš nonāca pie krusta, un to darīja Viņa paša ļaudis. Viņi tērpa Viņu kā ķēniņu ar ērkšķu vainagu, vienlaikus izsmejot un spļaujot ar nepieredzēti lielu.atriebība.
Jēzus pacēla krustu, nesot to uz Golgātu, ar kāda vīra, vārdā Sīmanis, palīdzību, kad kļuva pārāk vājš, lai turpinātu vilkt masīvo siju. Viņš atteicās no dzēriena, kas bija domāts, lai remdētu sāpes, pirms pie krusta piekava Viņa rokas un kājas, lai Viņš pazemojumā pakārts savu slepkavu priekšā. Pat Savas dzīves pēdējā brīdī Jēzus pierādīja Savu mīlestību, glābjot cilvēku, kas atradās pie krusta blakus Viņam.
Viņš vairākas stundas karājās uz krusta, asiņojot, Viņa muskuļi bija saspringti un neapstrādāti. Viņš bieži vien būtu zaudējis samaņu no sāpēm, ko radīja naglas, zīmes uz muguras un ērkšķu dūrieni ap galvu. Devītajā stundā, kad miesas sāpes bija pārāk stipras, Jēzus sauca Dievu, atbrīvojot savu garu Dievam. Tikai tad ļaudis piekrita, ka Jēzus patiešām ir Dieva Dēls.
28. Ap.d.2:22-23 "Israēlieši, klausieties: Jēzus no Nācaretes bija cilvēks, ko Dievs jums apliecinājis ar brīnumiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs caur Viņu darīja jūsu vidū, kā jūs paši zināt. 23 Šis cilvēks jums tika nodots pēc Dieva apzināta plāna un iepriekšējas apzināšanas, bet jūs ar ļaunu cilvēku palīdzību Viņu nonāvējāt, piesitot pie krusta."
29. Ap.d.13:29-30 "Kad viņi bija izpildījuši visu, kas par Viņu rakstīts, viņi Viņu noņēma no krusta un nolika kapā. 30 Bet Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem."
30. Jņ.ev.10:18: "Neviens Man to neatņem, bet Es pats to no Sevis nododu. Man ir vara to atdot un Man ir vara to atkal ņemt. Šo pavēli Es esmu saņēmis no sava Tēva."
31. 1.Pēt.3:18 "Jo arī Kristus vienreiz cieta par grēkiem, taisnais par netaisnajiem, lai Viņš, miesā nonāvēts, bet garā atdzīvināts, mūs vestu pie Dieva."
32. 1.Jņ.ev.2:2 "Viņš ir gandarījums par mūsu grēkiem, un ne tikai par mūsu, bet arī par visas pasaules grēkiem."
33. 1.Jņ.ev.3:16 "No tā mēs pazīstam mīlestību, ka Viņš ir atdevis Savu dzīvību par mums, un arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem un māsām."
34. Ebr.9:22 "Patiesi, saskaņā ar bauslību gandrīz viss tiek šķīstīts ar asinīm, un bez asins izliešanas nav grēku piedošanas."
35. Jāņa 14:6 "Jēzus viņam sacīja: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Mani."
Kāpēc Jēzus cieta tā, kā Viņš cieta?
Cik briesmīgi ir domāt par to, ka Jēzus cieta un mira mokošā nāvē, lai gan Viņš bija nevainīgs. Tas liek aizdomāties, kāpēc Viņam bija tik ļoti jācieš, lai glābtu mūs no grēka? Vai Bauslība varēja tikt piepildīta bez sāpēm un mokām? Jēzus cieta no brīža, kad Viņš kļuva miesa, ne tikai krusta nāves brīdī.
Dzīve ir pilna sāpju, sākot no piedzimšanas, pamošanās ar sāpīgu muguru, vēdera problēmām, noguruma, un šis saraksts turpinās un turpinās. Tomēr sāpes pie krusta bija daudz traumatiskākas. Nāve pie krusta bija pazemojoša, jo tu karājies, lai visi tevi redzētu, bez iespējas rūpēties par savu ķermeni. Agonija tajā dienā pazemoja mūsu Glābēju, jo viņš vispirms cieta pērienu un ērkšķu vainagu, bet pēc tam viņam tika sistas rokas un kājas.fiziski pie krusta.
Viņa ķermenis bija sakropļots, miesa saplēsta, un pat mazākā kustība būtu izraisījusi agoniju. Miesas plīsumi ap rokām un kājām būtu bijuši nepanesami, kad viņš līdz ar muskuļu spazmām mēģināja noturēt ķermeni vertikālā stāvoklī. Neviens cilvēks, kas nav piedzīvojis spīdzināšanu, nevar pat sākt saprast šausminošo nāvi uz krusta.
Atkal gan, kāpēc Jēzum bija jāpiedzīvo tik lielas sāpes, lai mūs glābtu no grēka? Atbilde ir tikpat briesmīga, kā arī sods. Dievs mums deva brīvu gribu, un cilvēce - jūdi, izredzētā tauta, Dieva tauta - nolēma pakārt Jēzu. Jā, jebkurā brīdī Dievs vai Jēzus varēja apturēt tautu vai izvēlēties citu sodu, bet tas būtu iznīdējis brīvo gribu, unDievs vienmēr ir vēlējies, lai mums būtu iespēja izvēlēties Viņu, nevis būt robotiem, kas mīl ne no sevis. Diemžēl līdz ar labo nāk arī sliktais kopā ar izvēli mocīt mūsu Glābēju.
Turklāt Jēzus jau iepriekš zināja, kas notiks, ko Viņš cietīs, jo Viņš ir Dievs, un Viņš to tomēr darīja. Marka evaņģēlija 8:34 Viņš mācekļiem saka: "Un Viņš sasauca ļaužu pulku kopā ar saviem mācekļiem un sacīja tiem: "Ja kas grib man sekot, tam jānoliedz sevi, jāpaņem savu krustu un jāseko man." Jēzus rādīja piemēru, parādot, cik mokoša būs ticīgā cilvēka dzīve, un tomēr.Jēzus to darīja labprātīgi no mīlestības pret mums.
36. Jesajas 52:14 "Kā daudzi brīnījās par tevi - Viņa izskats bija tik izkropļots, ārpus cilvēka līdzības, un Viņa izskats - ārpus cilvēces bērnu izskata."
37. 1. Jāņa 2:2 "Viņš ir gandarījums par mūsu grēkiem, un ne tikai par mūsu, bet arī par visas pasaules grēkiem."
38. Jesajas 53:3: "Viņš bija cilvēku nicināts un noraidīts, ciešanu cilvēks un pazīstams ar sāpēm. Kā tāds, no kura ļaudis slēpj savu seju, Viņš bija nicināts, un mēs Viņu maz cienījām."
39. Lk.ev.22:42 "sacīdams: "Tēvs, ja Tu gribi, atņem no manis šo biķeri, bet lai notiek ne mana, bet Tava griba.""
40. Lūkas 9:22 "Un Viņš sacīja: "Cilvēka Dēlam daudz jācieš un vecākajiem, augstajiem priesteriem un bauslības mācītājiem jātiek noraidītam, un Viņam jātop nonāvētam un trešajā dienā augšāmceltam.""
41. 1.Pēt.1:19-21 "bet ar Kristus dārgajām asinīm, jēra bez vainas un trūkuma. 20 Viņš ir izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet jūsu dēļ atklājies šajos pēdējos laikos. 21 Caur Viņu jūs ticat Dievam, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem un pagodinājis, un tā jūsu ticība un cerība ir uz Dievu."
Bībeles panti par sava krusta uzņemšanos
Jēzus rādīja piemēru, kā ņemt savu krustu, burtiski uzņemoties savu krustu. Gan Marka evaņģēlijā 8:34, gan Lūkas evaņģēlijā 9:23 Jēzus saka ļaudīm, ka, lai Viņam sekotu, viņiem ir jāaizliedz sevi, jāpaņem savs krusts un jāseko Viņam. Pirmkārt, laužas līdz tam, ka viņiem ir jābeidz domāt par savām vajadzībām un vēlmēm un jāuzņemas Kristus griba. Otrkārt, romiešu valdīšanas laikā krusts bija zināms ienaidnieks, un viņi zināja.upuris bija spiests nest savu krustu līdz vietai, kur viņš tiks sists krustā.
Kad Jēzus sacīja ļaudīm ņemt savu krustu un sekot Viņam, Viņš skaidroja, ka ticīgā dzīve nebūs skaista, bet gan sāpīga līdz pat nāvei. Sekot Jēzum nozīmēja atteikties no visām sevis daļām, pieņemt Viņa gribu un sekot Viņam, nevis cilvēkam. Ņemt savu krustu un sekot Jēzum ir augstākais upuris ar mūžīgu atlīdzību.
42. Lūkas 14:27: "Kas nenes savu krustu un neseko Man pakaļ, tas nevar būt Mans māceklis."
43. Marka 8:34 "Tad Viņš aicināja pie sevis ļaužu pulku kopā ar saviem mācekļiem un sacīja: "Kas grib būt mans māceklis, tam jānoliedz sevi, jāpaņem savu krustu un jāseko man."
44. Vēstulē galatiešiem 2:20: "Es esmu krustā sists līdz ar Kristu, un vairs nedzīvoju es, bet Kristus dzīvo manī. Dzīvību, ko tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani mīlējis un atdevis sevi par mani."
Ko tas nozīmē, ka Jēzus pilnībā samaksāja mūsu parādu?
Saskaņā ar veco derību jeb Bauslību mums kā grēciniekiem juridiski būtu bijis jāmirst. Bauslība bija desmit baušļi, no kuriem Jēzus perfekti ievēroja katru, kas piepildīja Bauslību. Pateicoties Viņa paklausībai, Bauslība tika piepildīta, un Viņš varēja kļūt par upuri kā šķīsts un Bauslību ievērojošs cilvēks. Viņš mūsu vietā uzņēmās nāves sodu un tādējādi samaksāja mūsu parādu Dievam, kurš noteica Bauslību.un nāves sodu. Kad Jēzus mira pie krusta, Viņš dzēsa parādu, upurējot asinis, kas nepieciešamas, lai mēs varētu ieiet Dieva klātbūtnē (1. Korintiešiem 5:7). Tāpat kā Pashā, mēs esam pārklāti ar Jēzus asinīm, un mūsu grēks vairs neparādīsies Dieva priekšā.
45. Kol.2:13-14: "Un jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos un miesas neapgraizītībā, Dievs darīja dzīvus līdz ar Viņu, piedodams mums visus mūsu pārkāpumus, 14 atceļot parāda ierakstu, kas stāvēja pret mums ar savām likumīgajām prasībām. To Viņš atcēla malā, piesitot to krustā."
46. Jesajas 1:18 "Nāciet tagad, un apspriedīsim jūsu lietu," saka Tas Kungs,
"Kaut arī jūsu grēki ir kā sārtums, tie kļūs balti kā sniegs; kaut arī tie ir sarkani kā purpurs, tie būs kā vilna."
47. Ebr.10:14: "Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir pilnveidojis tos, kas ir svētīti."
Kā krusts parāda Dieva mīlestību?
Kad jūs skatāties uz krustu vitrāžā vai ķēdītē ap kaklu, jūs skatāties nevis uz nekaitīgu simbolu, bet gan uz sāpīgu atgādinājumu par sodu, no kura jūs esat pasargāts Jēzus upura dēļ. Viņš pavadīja stundas spīdzināts, izsmiets, izsmiets, briesmīgās, mokošās sāpēs, lai mirtu par jūsu grēkiem. Kas gan ir lielāka mīlestība kā atdot savu dzīvību par kādu citu?
Visskaistākā mīlestība, ko rāda krusts, ir tā, cik vienkārši ir būt kopā ar Dievu. Tev vairs nav jāievēro Bauslība, jo tā bija piepildīta, bet tagad tev vienkārši jāpieņem dāvana, kas tev pasniegta. Ceļš pie Dieva ir vienkāršs: "... ar savu muti apliecini, ka Jēzus ir Kungs, un savā sirdī tic, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, un tu būsi pestīts."
Ne daudzi sūtītu savu dēlu mirt, lai glābtu kāda cita dzīvību, bet Dievs to darīja. Pirms tam Viņš deva mums brīvu gribu, lai mums būtu izvēles iespējas, un kā džentlmenis Viņš mums neuzspiež Sevi. Tā vietā Viņš ļāva mums iet savu ceļu, bet deva mums vieglu iespēju izvēlēties Viņu. Tas viss ir iespējams krusta dēļ.
48. Rom.5:8 "Bet Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad mēs vēl bijām grēcinieki."
49. Jāņa ev. 3:16 "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību."
50. Efeziešiem 5:2 "un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs mīlēja un atdeva sevi par mums kā smaržīgu upuri Dievam."
Secinājums
Krusts nav tikai simbols ticīgajiem, bet gan atgādinājums par mīlestību. Jēzus upurēja Sevi, izrādot vislielāko mīlestību, lai glābtu mūs no mūsu pašu likumīgā soda par grēku. Krusts nav tikai divas līnijas, kas krustojas, bet gan vesels mīlestības stāsts par izpirkšanu un glābšanu un personīga liecība par Jēzus mīlestību pret jums.